Vēl pirms dažām dienām nebūtu domājis, ka man nāksies visā nopietnībā rakstīt virsrakstā minētos vārdus. Taču fakts – es patiešām un visā nopietnībā publiski atvainojos mūsu eiroparlamentārietim un Rīgas mēra posteņa kandidātam Ģirtam Valdim Kristovskim par nepamatoto nomelnošanu manās pirms dažām dienām publiskotajās pārdomās.

Atzīstu – tās nebija ne pārdomātas, ne pamatotas, rakstītas bez analīzes un objektīva vērtējuma. Tagad, vairākas dienas rūpīgi analizējis politisko piedāvājumu un pienācīgi novērtējis neskaitāmās Ģirta Valda Kristovska iniciatīvas – no VEF atjaunošanas līdz pat sekmīgajai galvaspilsētas atkritumu urnu aplīmēšanai – es vēlreiz saku: Kristovska kungs, lūdzu, atvainojiet šo maldīšanos un neļaujieties līdzīgiem nepamatotiem uzbrukumiem!

Lai šie neizrādītos tukši vārdi, īsumā pārskaitīšu tos manis izteiktos pārmetumus Kristovska kungam, kuru nepamatotība man tagad ir skaidrāka kā jelkad iepriekš!

Pirmā lieta: es tiešām nesaskatu nekā īpaša apstāklī, ja Kristovska kungs kā īstam politiķim pienākas aizvadītajos gados ir demonstrējis labu fleksibilitāti paustajos viedokļos. Man nav ne mazāko šaubu, ka tas ir bijis tikai un vienīgi sabiedrības interešu vārdā – un ne citādāk.

Otrā lieta: nedomāju, ka ir kaut mazākais pamats Kristovska kungam pārmest haosu visās viņa kādreiz pārvaldītajās jomās – cietumnieku bēgšanas, zemessardzes iznīcināšanas. Domāju, ir vairāk nekā skaidrs – tieši „Kristovska faktors” ir bijis tas, kas spējis šīs dižķibeles saturēt. Nebūtu tā, aizbēgušo cietumnieku būtu simtreiz vairāk, bet līdz ar zemessardzi būtu iznīkuši arī bruņotie spēki un policija.

Trešā lieta: Kristovska kunga it kā neskaitāmie it kā nepārdomātie, it kā tukšie, it kā nereālistiskie paziņojumi. Atkal – kļūda, nomelnotāju kungi, kļūda! Vienkārši Kristovska kunga doma lido pa priekšu laikam, un tas arī viss! Ja jūs, kungi, spētu kustēties paši ar savu vēju kā Kristovska kungs, mēs jau sen būtu vispārējā labklājībā un drošībā!

Ceturtā lieta: Kristovska kunga iepriekšējo gadu solījumi par visdažādākajām lietām, kam tā arī nav bijis lemts īstenoties. Un kas par to, ka Kristovska kungs šajā jomā var tikt uzskatīts par rekordistu? Viņam vienkārši gluži kā Repšes kungam vienmēr sirds bijusi pilna ar dzīves pabērnu postu un nelaimi un gatavību ar to cīnīties! Kas par to, ka līdz šim nekas nav izdevies? Galvenais taču ir tīra un neaptraipīta vēlme! Kas par to, ka jau aprīlī Kristovska kunga partija solīja Rīgas ražošanas attīstības plānu? Nebūsim taču formālisti, - būsim reālistiski ideālisti!

Piektā lieta: par došanos dažādos dīvainos braucienos, te kā sievas trupas producentam, te par radaru firmas naudu. Tas vispār ir sīki un nožēlojami – pārmest ko tamlīdzīgu. Es personīgi esmu lepns, ka mums ir viens politiķis, kas patiešām ir redzējis pasauli no visdažādākajiem skatu punktiem – gan no teātra aizkulisēm, gan uz radara ekrāna. Kurš vēl var lepoties ar tādu intelektuālo bagāžu???

Un sestā lieta: par pārbēgšanām. Man ir liels prieks, ka Kristovska kungs ir spējis visus šos gadus nenorimis meklēt savu patieso identitāti – piemēram, kļūt par lielāku tēvzemieti nekā paši tēvzemieši vai... labi, ko tur. Ja arī jau izstaigātās piecas vai sešas partijas un organizācijas taču nav nekādi griesti. Un ne tas galvenais – galvenais, lai politiķis arī nākamajos amatos un partijās mums solītu labāku dzīvi, ko mēs taču visi esam pelnījuši!